Ziemas sporta veidi - ar ko tie noderīgi Tavai figūrai?

Ziemas Olimpiskie sporta veidi – ar ko tie noderīgi Tavai figūrai?

Autors

10/02/2014LH.Sports

sochie

Šobrīd Sočos notiek XXII ziemas Olimpiskās spēles. Vērojot šīs ziemas cīņas atceries, ka vairāki ziemas sporta veidi palīdz gan notievēt, gan nostiprināt muskuļus, gan attīstīt izturību un koordināciju ne sliktāk kā aerobika vai, pieņemsim, funkcionāls treniņš.

Sports un fitness, protams, ir daudzpusīgi un orientēti uz dažādām lietām. Pirmais – uz rezultātu (ātrāk, augstāk, stiprāk). Otrais – uz to, lai savu ķermeni padarītu veselīgāku un harmoniskāku. Neskatoties uz atšķirībām, abos variantos panākumu līdzekļi ir vieni un tie paši – izturības, spēka, lokanības, koordinācijas attīstība. Atšķirība ir tikai treniņu ilgumā un intensitātē. Vairāki ziemas olimpiskie sporta veidi var būt brīnišķīgs fitness.

Šodien ziemas treniņi svaigā gaisā sevī ietver arī vairāki fitnesa klubi. Instruktori bieži vada nodarbības pēc tiem pašiem principiem, kā notiek nodarbības sporta sekcijās. Pieredzējuši treneri pielāgo sporta programmas cilvēkiem ar sliktu fizisko sagatavotības līmeni. Vārdu sakot, fitness un sports nestāv tik ļoti tālu viens no otra.

Daiļslidošana

Skaists sporta veids, it īpaši sievietēm. Diemžēl, vairāki uzskata, ka daiļslidošanā galvenais ir efektīvus lēcienus un figūras var izpildīt tikai tad, ja trenējies no pašas bērnības. Īstenībā, daiļslidošanas pamati – dažādas soļu kombinācijas. Tieši tā sportists var uzvarēt sacensības, pat ja neveic sarežģītus lēcienus.
Kā trenēties?
Nāc uz slidotavu 3 reizes nedēļā uz 1.5-2 stundām. Palasi par daiļslidošanas pamata soļiem un griezieniem (šī informācija bieži ir atrodama ar zīmējumiem). Katram treniņam izvēlies 2-4 vienkāršus soļus un māci tos uz ledus. Neslinko – tā taču nav tik liela slodze kā ātrslidošanā.
Ko tas dod?
Ja mierīgi mācies tos pašus 2-4 soļus, tad sieviete treniņos nodedzinās aptuveni 300 kcal. Pamatslodzi saņems gurnu, dibena, preses un apakšējās muguras daļas muskuļi.
Ar kādiem fitnesa treniņiem salīdzināt?
Līdzīgu slodzi saņem dejās un funkcionālos treniņos.

Šorttreks

Kļuvis par olimpisko sporta veidu, salīdzinoši, nesen – atsavinoties no ātrslidošanas. Ja ātrslidotājiem vajag lielu laukumu (futbola stadiona izmēros), tad šorttrekā skrien pa daudz mazākiem trekiem (hokeja laukuma izmēros). Principā, lielākā daļa cilvēku, kas slido – to dara pa apli, atliek to pārvērst par treniņu.
Kā trenēties?
Vispirms sāc slidot ātrāk. Nostājies pozā saliecot ceļus un nedaudz noliecies uz priekšu, atsperies korekti ar slidas ribu un uz sāniem. Palīdzi sev ar rokām ieturot ritmu un turot līdzsvaru. Pacenties atsperties pēc iespējas spēcīgāk un slidot uz otras kājas pēc iespējas ilgāk – tur arī slēpjas ātruma noslēpums. Tad, saviem treniņiem pievieno paātrinājumu: vienu apli nobrauc kustoties no visa spēka, tad, vienu-divus, vairāk atslābinoties. Iesakām skaitīt pulsu, kuram vajag būt 50-60% no maksimuma, bet paātrinājumos līdz 80%. Trenējies vienu stundu 3-4 reizes nedēļā.

Ko tas dod?
Pirmkārt – izturību. Nodedzināsi aptuveni 450 kcal vienā stundā.

Ar kādiem fitnesa treniņiem salīdināt?
Aerobika, intervālie treniņi, slaid-aerobika un nodarbības uz nestabilas pamatnes.

Kērlings

Ziemas Olimpisko spēļu programmā kopš 1998. gada. Galvenā atšķirība no citiem sporta veidiem ir tas, ka nodarboties vajadzēs speciālā klubā un spēlēt komandā. Rīga tāds ir tikai viens (atrodi Google).
Kā trenēties?
Kērlings ir grupas spēle, tāpēc Tavu lomu uz laukuma noteiks komanda. Iepriekš te neko neieteiksi – visticamāk, vajadzēs berzt ledu. Spēlēt vajag 2-4 reizes nedēļā, savādāk, savas iemaņas neuzlabosi.
Ko tad dod?
Kērlings attīsta izturību un nodarbina sirdi. Uzlabo koordināciju un balansu. Fiziskā slodze ir daudz mazāka kā iepriekšminētajos sporta veidos – aptuveni 200 kcal stundas laikā.
Ar ko salīdzināt?
Viegls fitness, staigāšana, pat joga. Parasti, kērlingu izvēlās pieklājīgi, pieticīgi cilvēki, kuriem nepatīk ļoti iesvīst.

Snoubords un kalna slēpošana

Kaut arī šie sporta veidi ir pilnīgi dažādi, fiziskā slodze ir ļoti līdzīga, tāpēc tos apvienosim. Slēpot vislabāk uz garām nogāzēm, īsākām – snovot.
Kā trenēties?
Vēlams 3 reizes nedēļā, piemēram – divas reizes brīvdienās un vienu reizi darba dienā. Brīvdienās velti 2-3 stundas, darba dienā pietiks ar pusotru. Vispirms apgūsti tehniku ar instruktoru vai citiem palīgiem (grāmatas, internets, video). Princips ir līdzīgs – uz kuru kāja novirzi svaru, uz to pusi arī brauksi. Tad, pacenties palielināt ātrumu un mēģini sarežģītākus manevrus. Vari mācīties divos virzienos – tehnika (sarežģītība) un ātrums.
Ko tas dod?
Izturību šie sporta veidi gandrīz neattīsta. Attīsta – gurnu, dibena, muguras un preses muskuļus, līdzsvars un koordinācija. Ap 300 kcal stundas laikā.
Ar ko salīzināt?
Statiskie, stato-dinamiskie un izotoniskie vingrinājumi.

Komentāri

komentāri

sitemap