Prasmīgākie interneta lietotāji ir nevērīgāki pret e-drošību

Prasmīgākie interneta lietotāji ir nevērīgāki pret e-drošību

Autors

18/02/2015Internets

secSituācijās, kad var tikt apdraudēti interneta lietotāja dati vai pat finanšu līdzekļi, vismazāk piesardzīgi ir jaunākās paaudzes iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 34 gadiem. Pētījumā noskaidrots, ka daļu internetbankas kodu krāpniekiem neapzināti nodotu katrs ceturtais (25%) šīs vecuma grupas iedzīvotājs, kamēr līdzīgi rīkotos tikai 16% vecākās paaudzes iedzīvotāju. Aptauja par interneta lietotāju paradumiem veikta Latvijas Komercbanku asociācijai (LKA) sadarbībā ar „Omnicom Media Group”.

„Jaunāki cilvēki biežāk nepievērš pietiekamu uzmanību drošības ievērošanai, jo pārāk pārliecināti par savām prasmēm vai nevēlas tērēt laiku piesardzībai. Nepietiekamas vērības dēļ inficēta e-pasta pielikuma atvēršana vai internetbankas lietošana no publiskā bezvadu interneta punkta var novest līdz internetbankas paroļu un kodu nonākšanai pie nevēlamām personām. Relatīvi tuvākajā laikā krāpnieki vēl vairāk pārorientēsies no reālās uz virtuālo vidi un e-drošības nozīme kļūs kritiski svarīga,” – stāsta LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis.

(raksta turpinājums pēc reklāmas)






Kopumā interneta lietotāji rada risku kļūt par krāpniecības upuriem nevērīgi attiecoties pret e-drošības noteikumiem, piemēram, četri no desmit respondentiem (44%) mēdz izmantot viegli uzminamas paroles. Līdzīga situācija ir arī ar citu, teorētiski zināmu noteikumu ievērošanu – iedzīvotāji zina, ka tas ir nepieciešams, bet dažkārt neveic ierīču skenēšanu pirms to pievienošanas datoram (38%), neizmanto atšķirīgas paroles (32%), neievēro antivīrusa brīdinājumus (31%) vai pieraksta paroles, nevis atceras tās no galvas (26%).

Jaunākās paaudze iedzīvotāji savas interneta lietošanas prasmes novērtē kā ļoti labas – piešķirot 8,15 punktus 10 punktu skalā, savukārt vecākās paaudzes respondenti ievērojami zemāk – ar 6,3 punktiem jeb gandrīz labi. Teju visi aktīvie Latvijas interneta lietotāji vismaz reizi nedēļā internetu izmanto informācijas meklēšanai (98%) un saziņas rīku lietošanai (97%), bet nedaudz retāk (94%) ziņu lasīšanai. Tāpat vairums aptaujāto (89%) norādījuši, ka reizi mēnesī izmanto internetbankas pakalpojumus, bet seši no desmit (57%) veic pirkumus internetā.

Komentāri

komentāri

sitemap