Vai tiešām gudri cilvēki ir ideāli un apdrošināti no muļķīgiem gājieniem? Īstenībā, nav nozīmes, cik Tu esi izglītots, jo pat visgudrākajam cilvēkam atradīsies vesels saraksts ar muļķīgām lietām ko dara savā dzīvē.
Tehnoloģiju kompānijas “Sawhorse” dibinātājs LeeSemel padalījies ar savu muļķīgo lietu sarakstu.
Dizaina un stila svarīguma ignorēšana
Kad tika izlaists iPod, tehniskie speciālisti žēlojās par vairāku funkciju neesamību un pārāk lielo cenu. Tajā pašā laikā, lietotāji stāvēja rindās pēc šī jaunuma ērtuma un vienkāršas lietošanas dēļ.
Lepnums par drausmīgu instrumentu lietošanu
Visbiežāk, šī lieta ir sastopama programmētāju vidē, kuri lepojas ar to, ka izmanto 1970-to gadu programmēšanas valodas un teksta redaktorus bez jebkādiem atjauninājumiem. Viņi uzskata, ka lietojot super sarežģītas komandas un procesi ir gods un lepnums, nevis laika patēriņš.
Sekošana un kopēšana
Bieži vairāki cilvēki kļūst par sekotājiem, nepadomājot par to, ka paši var izveidot ko jaunu un unikālu. Tas, iespējams, notiek tāpēc, ka pārāk daudz laika un pūles ir iztērētas iegūstot dažādus akadēmiskos grādus jau uzbūvētā jomā. Labākie absolventi cenšas iekārtoties tajās pašās jomās, kurās bija veiksmīgi studiju laikos, jo uzskata, ka viņiem ir jāsasniedz tas, ko citi no viņiem gaida, nepievēršot uzmanību savām vēlmēm.
Nespēja attīstīt sociālas iemaņas
Ļoti bieži gudri cilvēki koncentrējas šaurā interešu lokā un nekad nesapratīs, ka pats galvenais vienmēr tiek īstenots caur kontaktu ar citiem cilvēkiem. Viņi nekad necenšas uzlabot savas komunikācijas prasmes, nemāk sevi pasniegt vai “pārdot” un bieži kritizē tos, kas viņu nozarē ar saviem panākumiem “izlec”.
Viss, ko es saku ir pareizs
Vairāki cilvēki uzvedas tā, it kā pareizība ir galvenais trumpis, kas viņiem ir un, ja citi uzzinās, ka tiem nav taisnība – pret Tevi izturēsies savādāk. Bieži tiek uzskatīts, ka ar argumentu palīdzību var izmainīt citu cilvēku viedokļus.
Pārmērīga pārliecība
Dažreiz gudri cilvēki uzskata, ka viņi ir konkrētās jomas eksperti, tad automātiski par tādiem kļūst arī citās nozarēs, kurās neko nesaprot. Rezultāts ir bēdīgs. Piemēram, ārsti, pēc pieredzes, ir slikti investori.
Pūļu un praktikas nenovērtēšana
Gudriem cilvēkiem vairākas lietas padodas viegli un bez īpašām pūlēm. Viņi ir pieraduši saņemt uzslavas par visu, kas tiem labi sanāk un tieši tāpēc apzināti izvairās no tām lietām, kur viņi nevar sasniegt rezultātus. Viņi uzskata, ja kaut kas nepadodas, tad “tas nav mans” un izmet to miskastē.
Konkurence
Katrā tirgū var uzskaitīt vairākus gudrus cilvēkus, kas ir pelnījuši lielus apbalvojumus, bet tikai daži no viņiem nonāks augstākajos rangos – iekļūt labāko ģenerālo direktoru vai humanitāro zinātņu profesoru sarakstos. Rezultātā, viņi vienkārši konkurē viens ar otru, neņemot vērā citas jomas, kur viņi var sasniegt rezultātus. Viņiem ir sarežģīti iziet no rāmjiem un kļūt dinamiskiem. Viss, kas atliek ir nežēlīga cīņa.
Savu panākumu salīdzināšana ar citu panākumiem
Gudriem cilvēkiem patīk salīdzināt savus panākumus ar kolēģu panākumiem, draugiem un pat nepazīstamiem cilvēkiem. Bieži šis salīdzinājums un vēlme būt ne sliktāk par citiem noved pie muļķības. Piemēram, mokot sevi ar jautājumiem “Ja jau es neesmu sasniedzis kādus panākumus savos 20 gados, vai varēšu to izdarīt turpmākajā dzīvē?” vai arī “Vai es esmu neveiksminieks, ja nekļuvu par miljardieri savos 30 gados? 40 gados?”.
Informācijas vērtības pārspīlēšana
Gudriem cilvēkiem patīk lasīt un tie var sagremot lielu informācijas daudzumu. Viņi lasa absolūti visu, kas iekrīt acīs, nepalaižot garām nevienu teikumu. Protams, ir daudz vērtīgas un svarīgas informācijas, bet, tajā pašā laikā, lielas informācijas apjoma saņemšanas laiks var kļūt par laika tēriņu. Tas pārvēršas par informācijas savākšanu bez jebkādām turpmākām darbībām.
Elitisms
Gudri cilvēki izglītību un asprātību bieži uzskata par galveno cilvēka vērtību. Rezultātā viņi paši nesaprot tos cilvēkus, kas no viņiem atšķiras.
