Mākslīgā dzīvība - vai tas būs kādreiz iespējams?

Mākslīgā dzīvība – vai tas būs kādreiz iespējams?

Neirofiziologs Mihails Burcevs stāsta par sintētiskās šūnas radīšanu, “dzīves” evolūciju datorā un atšķirību starp dzīvo un nedzīvo.

artificial-life

Kaut kādā mērā, mākslīgā dzīvība ir iespējama jau šodien. Pazīstama biologa un uzņēmēja Kreiga Ventera zinātnieku komandai 2010. gadā izdevās sintezēt nedaudz izmanītu baktērijas Mycoplasma mycoides genoma kopiju un tad, ievietot to Mycoplasma capricolum šūnā, no kuras tika izņemts ģenētisks materiāls. Rezultātā, iegūtā sintētiskā šūna veiksmīgi dalījās un eksistēja ar iebūvētu DNS palīdzību. Tādējādi, tika nodemonstrēta iespēja dzīvo šūnu “ielādēt” paštaisītajā “programmā”.

Eksperimenti ar sintētiskajām šūnām atbilst “mitrajai” mākslīgai dzīvei – tā mēs cenšamies kontrolēt un vadīt bioloģisko evolūciju. Cits – “softu” virziens ir saistīts ar pētījumiem, kas ir balstīti ar dzīvības izveidi un evolūciju “dzīvi” datorā. Agrākie Tomasa Reja eksperimenti ar projektu Tierra (video zemāk) ir parādījuši, ka ir iespējams kontrolēt evolūciju ar sarežģītu programmu palīdzību. 90-to gadu vidū Karls Sims ar ģenētiskās programmēšanas un neironu tīklu palīdzību, praktiski no nulles datorā varēja evolucionēt pārsteidzošas radības, kas, pēc savas uzbūves, ir ļoti līdzīgi reāliem dzīvniekiem.

Neskatoties uz to, ka šajā jomā ir bijis tik iespaidīgs starts, evolūcija datorā pēdējo 20 gadu laikā nav pavirzījusies tik strauji, kā tika plānots. Šeit problēmas ir ne tikai saistītas ar datora jaudas veiktspējas ierobežojumiem, mums vienkārši nav kritēriju, kas spēj atšķirt dzīvību no NEdzīvības.

Mākslīgās dzīvība ir cieši saistītas ar mākslīgā intelekta parādīšanos. Visticamāk, kad tiks izveidots mākslīgais intelekts, tad varēs jau runāt par jaunas mākslīgās dzīvības formas izveidi. Šodien, visplašāk pētītajā projektā Human Brain Project, kas nodarbojas tieši ar cilvēka intelekta reproducēšanu datorā, Eiropas Savienība 10 gadu laikā plāno ieguldīt 1 000 000 EUR. Rezultātā ir plānots saņemt pilnīgi funkcionālu cilvēka smadzeņu datora modeli. Varbūt arī tad būs iespējama mākslīgā dzīvība.

Komentāri

komentāri

sitemap