Kiwie - noslēpumainais grafiti mākslinieks

Kiwie – noslēpumainais grafiti mākslinieks

Autors

07/10/2014LH.Personības

Viņa darbus ir redzējis teju ikviens. Dīvainais dzīvnieks, kurš rotā neskaitāmas sienas un sētas Rīgā un citur pasaulē. Satikties viņš ( vai varbūt viņa?) nevēlas, bet labpāt atbild uz maniem jautājumiem ar e-pasta starpniecību.

 

 

 

The-Kiwie-Latvijas-14

-Cik noprotu no Kiwie Facebook lapas, ar graffiti mākslu nodarbojaties kopš 2004. gada. Kas lika pievērsties šai mākslai?

Varētu tā teikt. Tas bija tik sen, ka vairs neatceros kāpēc vispār pirmo reizi paņēmu rokās pūšamo krāsu. Jau no bērnības piesaistīja vizuālas lietas un patika zīmēt jocīgas lietas. Tas laikam bija tikai laika jautājums, kad atradīšu pareizos instrumentusa ar kuriem izpausties. Pati krāsošana piesaistīja ar to, ka vari to darīt kur jebkur, tas ir nelegāli, un to dara relatīvi maz cilvēku.

-Kas bija pirmie darbi ?

Ļoti sūdīgi. Ar Krītiņiem uz sarkana ķieģeļa.

-Kā izveidojās Jūsu, tā teikt, paraksts (un kā to dzīvnieciņu labāk nosaukt)?

Viņu sauc Kiwie. Apzināti viņam nav konkrēta dzīvnieka līdzības, lai būtu unikāls. Citi viņu sauc par govi, suni, viepli… kas kuram tuvāks. Kad sāku viņu dizainēt, centos izveidot kaut ko maksimāli atšķirīgu no tajā laikā citiem aktīviem zīmētājiem. Ideja bija pavisam vienkārša –  izveidot tēlu, kas spētu dzīvot pilsētas ielās. Galvenais uzdevums bija izveidot pietiekoši vienkāršu, atmiņā paliekošu, ikonisku un tādu, kuru katru reizi varētu uzzīmēt kaut nedaudz savādāku, bet cilvēki atpazītu, kas tas ir, pat ja nav pierakstīts klāt nick name. Noteikti jāpiemetina tas, ka Kiwie izdzīvot ir palīdzējis lielais feedback no cilvēkiem, kas atbalsta šo “mākslas” paveidu, it īpaši Kiwie. Ka sir interesanti, Atbalstītāji bieži vien ir cilvēki, kas paši nav no šīs kultūras. Esmu redzējis Kiwie uzlīmi uz balta Lexusa bampera.

-Kāda ir Jūsu pašu attieksme pret graffiti mākslu Rīgā? Vai atbalstāt cilvēkus, kas uz sienām atstāj tikai parakstus?

Tā ir ielu kultūra un neatņemama mūsdienu pilsētvides sastāvdaļa. Krāsotāji ir dažādi, protams, katram ir sava ideja par to kā ir jākrāso un kāpēc.  Tiesa gan, liela daļa no tā, kas atrodās uz sienām ir pubertātes uzliesmojuma sekas. Pārsvarā jaunieši ar uzmanības trūkumu vai citām problēmām, izdomā patrakot, tad apnīk un pamet šo lietu. To varētu salīdzināt ar tetuvēšanos. Kad jaunības trakumā tiek uztetuvēts kaut kas ļoti tizls, bet to, ka tas ir tizli saproti tikai pēc vairākiem gadiem. Līdzīgi ar šiem tegiem kurus veic “TOY writers”, jeb iesācēji, kuriem lielāko tiess nav nekādas sajēgas par to, kas tas vispār ir. Pubertāte pāriet, bet tegs paliek tā pat kā tetuvējums, tikai šajā gadījumā tas ir uz sienas. Ir pat sienas, kur tegi stāv no 2000 gada. Ir protams arī daudzi talantīgi krāsotāji, kuriem vienmēr būs ko teikt.

ROPE-GOOD_webFoto: thekiwie.com
-Kas ir tavs mīļākais graffiti darbs Rīgā?

Nezinu kurš tas ir, kas zīmē Vinniju pūku un to kurmi, Russian Edišen. Tie liekās ļoti saistoši, jo ir amatiera līmenī, bet uzkrāsots vietās, kur video novērošana ir 24/7.

-Facebook lapā teikts, ka vēlaties atstāt zīmējumu katrā valstī- cik valstīs tas ir pagaidām izdevies? Kurās?

Te jāskatās atmiņu kladītē, bet pa lielam visa Eiropa jau ir izbraukāta krustām šķērsām. Patreiz kravāju mantas uz citiem kontinentiem.

-Vai ir bijusi saskarsme ar likumsargiem?

Jā, esmu viņiem pieskāries. Vienreiz “BENEATH” izstādes ietvaros, uzņēmām bildi Policijas busā, vadītāja sēdvietā. Bildē redzamas rokas, kas notašķītas ar krāsu, laikam steks arī kaut kur parādījās.

-Vai ir bijušas kādas replikas no garāmgājējiem, kas ‘pieķer’ mākslas tapšanas procesā?

Neviens nekad nepieķer, jo neviens nekad neredz. Esmu stāvējis ēnā cilvēkam aiz muguras, viņam par to neko nenojaušot. Esmu vērojis kā cietumnieki zog ceļa zīmes, narkomāni tirgo narkotikas taksistiem un otrādāk, un citus brīnumus.. Ko tik nevar saskatīt, kad apstājies un pavēro vidi sev apkārt kaut uz pāris minūtēm. Vajag tik saprast kur skatīties.

-Kas ir interesantākais ko esi redzējis stāvot ēnā?

Nepazīstami cilvēki blakus aptego sienu.

-Vai darbi vienmēr top nakts aizsegā?

Īstenībā dienas laikā ir visdrošāk krāsot, jo tad visi domā, ka viss ir saskaņots. Protams, ja mājas saimnieks sāks jautāt, varētu rasties sarežģījumi.

-Cik reizes esi saskaņojis mākslas darbu tapšanu? Vai māju īpašniekiem iet pie sirds šādas idejas?

Gandrīz nekad nekas nav skaņots. Ja nemaldos, Gray Raonbow lielā siena, Alauksta ielā 13, vēljoprojām nav saskaņota, kas protams priecē.

-Cik ilgi tapa darbs “Saule.Pērkons. Daugava”? (apskatāms Tallinas ielā 46)

Pati krāsošana notika aptuveni 14 dienas. Bet sagatavošanās darbi pirms tā visa sākās jau pāris mēnešus atpakaļ. Liela daļa laika tika patērēts sienas koncepcijas izveidē. Nācās pētīt Saule Pērkons Daugava skaņdarbu, simbolismus, latviešu senču vēsturi, rakstu zīmju nozīmes un citas ar to saistītas lietas. Konsultējāmies ar zinošiem cilvēkiem.
SAULE-PERKONS-DAUGAVA-FINAL_WEB_KIW-2“Saule. Pērkons. Daugava.” Foto: thekiwie.com

-Esmu palasījusi pāris intervijas ar citiem žurnālistiem. Kāpēc tāda noslēpumainība- sarakste tikai caur e-pastu?

Tas tā dabīgi ir noticis. KIWIE ir iztēles auglis, kam nav nekāda sakara ar manu vizuālo izskatu, balsi vai kādu citu īpatnību, kas man piemīt. Tāpēc tikšanās klātienē nav nepieciešams. Negribu, lai mana seksīgā seja nomāc pašu KIWIE. Gribu, lai viņš dzīvo pats savu dzīvi.

-Vai tu vari iedomāties savu dzīvi bez Kiwie?

Grūti iedomāties sevi kādā citā darbībā, jo jebkas cits būtu pret maniem dzīves uzskatiem un domāšanas veidu. Piemēram strādāšana veikalā, rūpnīcā, vai jebkur citur, kur esi tikai kā instruments un darba spēks, ko kāds cits izmanto savu mērķu sasniegšanai. Es nesaku, ka tas ir slikti. Ir vajadzīgi arī šādi cilvēki, bet tas vienkārši nav man.

-Kas ir bijis tavs lielākais izaicinājums?

Uzkrāsot 250 m2 lieluma fasādi, taa, lai nesāktos tracis. Alauksta iela 13. / Rīga.

Komentāri

komentāri

sitemap