7 patiesības, ko zina programmētāji, bet nezina pārējie

7 patiesības, ko zina programmētāji, bet nezina pārējie cilvēki

code

Programmētāji par datoriem, programmām un kodiem zina daudz vairāk kā vidējais cilvēks un patiesība ir… biedējoša.

Fakts Nr.1

“Zem to programmu “kapota”, ko izmantojam ikdienā (kā Mac OS X vai Facebook) var ieraudzīt milzīgu daudzumu ar kļūdām un robiem un tie spēj strādāt kopā absolūti nekļūdīgi. Tas ir tas pats, kas iekāpt pilnīgi jaunā Boeing 474 un caur logu redzēt, ka degvielas tvertne karājas kaut kur blakus un puņķiem un šasija ir salīmēta ar līmlenti.”

Kodā šī lieta ir vissmieklīgākā, ka mājas lapa vai programma var strādāt ideāli, bez kļūdām un kā galējs lietotājs Tu nemaz nemanīsi to, ka kods ir pilnīgi haotisks, ik pa dažām sekundēm “izlec” paziņojumi par kļūdām. Tomēr, kaut kādā maģiskā veidā – tas kopumā strādā.

Fakts Nr.2

“Ap 25% no visa darba laika programmētāji pavada meklējot veidus, kā gala lietotājs – Tu – programmā varētu izdarīt kaut ko nepareizu un nobrucināt visus sistēmu.”

Atkarībā no sistēmas un izstrādātāja – var būt vairāk par 25%, var būt mazāk. Jebko, ko programmētāji rada, vienā mirklī viņiem jānovirzās no koda rakstīšanas un jāpadomā – ko tad Tu (gala patērētājs) sistēmā varētu “sačakarēt”. Varbūt Tu klikšķināsi dīvainās vietās, varbūt rakstīsi dzeju “meklēšanas laukā” u.c., kas sistēmu var nostādīt nepatīkamā situācijā.

Fakts Nr.3

“Programmētājs NAV DATORU LABOTĀJS!!!”

Programmētājs ir tas, ka strādā ar algoritmiem un rada darbību principus, nevis tas, kas labo datorus. Viņi zina kā strādā iekšējās sistēmas, kā kodi savā starpā mijiedarbojās, bet tas nenozīmē to, ka viņiem patīk rakņāties “dzelžos”. Ļoti iespējama situācija – pieredzējis programmētājs atver datora vāku un neapzināti visu salauž. Viņi zina kā programmēt datoru, ne labot.

Fakts Nr.4

“Programmēšana ir domāšana, ne drukāšana.”

Lielākā programmēšanas daļa ir pavadīta guļot, staigājoties, skatoties ārā pa logu vai darot jebko, kas Tev palīdz atpūsties un padomāt. Atpūta ir svarīga programmēšanas sastāvdaļa nevis vienkārša sēdēšana pie datora un tūkstošu koda rindiņu rakstīšana. Viņiem vajag izdomāt, kā ieviest konkrētu konceptu, izlabot kļūdas, atrast citu veidu kā piespiest programmu strādāt. Atpūta ir vienīgais veids veiksmīgam iznākumam.








Fakts Nr.5

“Skaitīšana sākas nevis no 1, bet gan no 0”

Tā ir svarīga lieta jebkura programmētāja dzīvē. Skaitīšana sākas no 0, Tavs “1” ir programmētāja “0”, Tavs “10” ir programmētāja “9”. Kāpēc tā – pajautā pazīstamam programmētājam – viņš Tev labprāt par to izstāstīs. =]

Fakts Nr.6

“Programmēšana vislabāk tiek veikta stāvoklī “in the zone” – patīkams prāta stāvoklis, kad fokusējies uzdevumam un Tev šķiet viss tik ļoti vienkāršs.”

Vai kādreiz aizdomājāties, kāpēc programmētāji ir zināmi kā “pūces” – nakts dzīvnieki? Ja programmētāji nokļūst tajā “in the zone”, tas viņiem ļauj fokusēties vienai lietai un viņi nevēlās, lai tos traucē. Nakts tam ir ideāla.

Fakts Nr.7

“Pārguļot ar problēmu – to var atrisināt.”

Ja Tev ir problēma, Tev to ir jāaizmirst un jāatpūtina prāts. Ar programmētājiem ir savādāk – problēma pati neatrisināsies, jo tā turpinās dzīvot kodā. Ļoti bieži ir tādi gadījumi, ka pavada laiku pie vienas situācijas vairākas stundas – bez rezultātiem. “Pārguļot” ar problēmu – aizejot atgulties vismaz uz 20 min. (vai stundu, 6 stundām, 12 stundām) – kad pamostās, risinājums galvā jau ir atrasts.

Komentāri

komentāri

sitemap